Uzsāk ražot bioloģiskos miltus no Latvijā audzētiem graudiem

AS Rīgas Dzirnavnieks sāk ražot ekoloģiski tīru Latvijas produktu – Hercogs bioloģiskos kviešu miltus 1 kg iepakojumā – tie ir ļoti labi jaunumi visiem, kuri iecienījuši bioloģisko produktu lietošanu ikdienas maltītēs.

Viens no Baltijas lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Rīgas Dzirnavnieks veicis iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot patērētāju attieksmi pret bioloģisko pārtiku un viņu ēšanas paradumus. Kā liecina aptaujas rezultāti, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju lieto uzturā bioloģisko pārtiku vismaz reizi nedēļā.
Kā liecina uzņēmuma Rīgas Dzirnavnieks aptaujas rezultāti, vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi uzturā lietot bioloģisko pārtiku. Visvairāk cilvēku ēd bioloģiskos dārzeņus un augļus, 35% respondentu ēd bioloģiski tīro gaļu, un 33% aptaujāto atzīst, ka uzturā lieto bioloģiskos graudaugu produktus.
Lielākā daļa iedzīvotāju bioloģiskos produktus iegādājas tirgū, un tikai 16% – lielveikalos. Interesanti, ka 38% uzskata – viņi vairāk pirktu bioloģisko pārtiku, ja tā būtu plašāk pieejama lielveikalos un tiktu skaidrots tās nozīmīgums veselībai.
Vairāk nekā puse respondentu uzskata bioloģisko pārtiku par veselīgāku, bet 32% aptaujāto ir svarīgi, ka šī pārtika ir ražota Latvijā, nevis importēta. Ieklausoties patērētāju vajadzībās un vēlmēs, uzņēmums Rīgas Dzirnavnieks sācis ražot Hercogs bioloģiskos kviešu miltus, kas ir absolūti dabīgs produkts no nelielām Latvijas saimniecībām, piemēram, ZS „Kalnavoti”, kas nodarbojas ar bioloģisko graudkopību jau četrus gadus.
Jānis Dzenis, ZS „Kalnavoti” saimnieks, saka: „Ir ļoti labi, ka Rīgas Dzirnavnieks kā vietējais ražotājs uzsāk bioloģisko produktu ražošanu no Latvijā audzētiem bioloģiskajiem graudiem, lai gan valstiskā līmenī šī joma vēl nav tik sakārtota, kā tas ir mūsu kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošana ir perspektīva tirgus niša, jo tā ir viena no iespējām palielināt Latvijas patēriņa produktu konkurētspēju Eiropā, piemēram, lai zemnieki varētu realizēt bioloģiski izaudzētos graudus vietējā tirgū, un tie nebūtu jāeksportē.”
Hercogs bioloģiskie kviešu milti 1kg iepakojumā jau no septembra sākuma ir pieejami jau ap 400 tirdzniecības vietās visā Latvijā: lielveikalos MAXIMA, IKI, SKY, ELVI, MEGO, Stockmann, tuvāko nedēļu laikā būšot nopērkami arī RIMI tīklā. Aptuvenā cena veikalos ir 0,79 – 0,85 lati.

Par bioloģisko un ekopārtiku

Mūsdienās par modernu tendenci kļuvusi bioloģiskās vai ekopārtikas lietošana uzturā, bet tajā pat laikā dažreiz rodas jautājumi, ar ko tad atšķiras Eko un Bio produkti? Dažādās valstīs mēdz būt atšķirīgi pieņemtie apzīmējumi organiski audzētiem pārtikas produktiem. Eiropā pārsvarā tiek izmantoti divi – ekoprodukti un bioprodukti. Taču abi šie apzīmējumi attiecas uz organiski audzētiem pārtikas produktiem un izejvielām, kas atbilst visiem Eiropas Savienības, kā arī katras konkrētās valsts noteiktiem ekoloģisko produktu standartiem.

Bioloģiskos produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām metodēm – nelietojot ķīmiskisintezētas vielas, piemēram, pesticīdus, minerālmēslus utml. Saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru un faunu un ražas palielināšanai tiek rosinātas dzīvības norises augsnē. Bioloģiskās lauksaimniecības pamatā ir veselīga un bagāta augsne, kas pati spēj pretoties kaitēkļiem un slimībām. Vēl ir svarīgi ievērot, ka bioloģiskās pārtikas pārstrādē nav atļauts izmantot mākslīgos aromatizētājus un garšas pastiprinātājus.

Lai pārbaudītu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, bioloģiskās lauksaimniecības sektora uzņēmumos regulāri notiek padziļinātas pārbaudes, kas ir drošas kvalitātes garants. Šīs pārbaudes nodrošina, lai, iegādājoties produktus ar bioloģiskās ražošanas marķējumu, pircēji varētu būt pārliecināti, ka to tapšanas process ir devis labumu gan apkārtējai videi, gan dzīvnieku labturībai, gan lauku iedzīvotājiem, turklāt raugoties ilgtermiņā – ieguvējs būtu ikviens tās lietotājs.

Lai gan bioloģiskā pārtika ir dārgāka, Eiropas Savienība un līdz ar to arī katra tās dalībasvalsts tērē milzu līdzekļus, lai atbalstītu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, jo tā dod labumu apkārtējai videi ilgtermiņā. Bioloģisko produktu sadārdzinājumu attiecībā pret citiem varētu skaidrot ar to, ka šīs produkcijas ražošana tiek rūpīgi kontrolēta, akreditēta, sertificēta. Savu lomu cenas veidošanā nosaka arī ražotāju atrašanās vieta no galvaspilsētas – tīrākā un ne tik piesārņotā vidē.

Latvijā no nacionālām subsīdijām 2006. gadā bioloģiskajai lauksaimniecībai atvēlēti 623 450 lati, 2007. gadā – 263 450 lati, 2008. gadā – 80 000 lati, 2009. gadā – 227 500 lati.

Latvijā 2009.gada sākumā bija 4218 bioloģiskās saimniecības. No 2008. gadā sertificētajām saimniecībām 3977 ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi, 45 saimniecības ir saņēmušas pārejas perioda uz bioloģisko saimniekošanu sertifikātu un 157 saimniecības ir sākušas pārejas periodu. Pērn pieauga arī to uzņēmumu skaits, kas nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādi un pārstrādi.

Jautājums – kur var iegādāties bioloģiskos jeb eko produktus? Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības produktus pircēji parasti iegādājas t.s. zaļajos tirdziņos, kas pēdējā gada laikā regulāri tiek rīkoti pie lielveikaliem, piemēram, Sky&More vai tirdzniecības centra „Alfa”, tāpat ir specializētie eko veikaliņi, stendi tirgos, interneta veikaliņi un paši zemnieki – ražotāji. Tendences rāda, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkcija parādījusies arī lielveikalu plauktos.