Maize – visu sākumu sākums

06/11/2009

Maize vienmēr un visur ir sākums visiem sākumiem. Teiciens vēstī, ka, ja būs maize – būs dzīve.
Maize ir produkts, kuru mēs lietojam uzturā katru dienu. Dienā mēs apēdam vairāk nekā 9 000 000 maizes kukuļu. No šāda daudzuma var pagatavot 90 miljonu sviestmaižu.
Maizē ir olbaltumvielas, ciete un tauki – viss, kas nepieciešams cilvēka uzturā.
Maize ir cēlusies Ēģiptē, kad kāds ēģiptietis nejauši izcepis maizi, sajaucot miltus ar ūdeni un atstājot to siltā krāsniņā. Un tā maize ir kļuvusi zināma jau vairāk nekā pirms 7 500 gadiem.
1996.gadā Akapulko, Meksikā bija izcepta pati lielākā maize pasaulē – 9 200 metru garš maizes klaips.

Maize – pasaulē
Francija ir maizes kultūras valsts, kur neviens francūzis nevar iedomāties rītu bez svaigas smalkmaizītes. Šodienas Parīzē maiznieki prot izpatikt pircēju gaumei, vienlaikus cienot arī vēsturiskās tradīcijas, tāpēc, ēdot populāro franču bageti, viegli sajusties kā Marijas Antuanetes laikos.
Itālijā maize vienmēr ir bijusi virtuves pamats: šai valstī ir vairāku veidu maize – Focaccia, Bruschetta, Michetti, Rosetta, banānu, Biovit, Bovolo, Ciabatta, chirola, Manin Ferraresi.
Par vācu maizi saka: „Kamēr līdz mājām aiznesīsi – plecu izmežģīsi!” Vāciešiem patīk, lai viss ir pamatīgs, tai skaitā arī maize.
Īrijas maize ir slavena visā Eiropā ar savu neparasto garšu. Nacionālās brokastis nav iedomājamas bez augļu maizes, kas ideāli saderas ar saldu tēju un pienu.
Maize Meksikā ir svēta tēma, kas saistīta ar tradīcijām. Šī ir valsts, kur pastāvīgi izmanto kukurūzas miltus, no tiem tiek cepta dienišķā maize tortilla.
Austrumvalstu maizes kultūra ir senāka nekā Eiropā. Gandrīz visur – Turcijā, Irānā, Kaukāza kalnos un Centrālajā Āzijā līdz pat Indijas dienvidiem un Taizemes piekrastes džungļiem – maize izskatās kā plācenis. Visām šīm valstīm ir kopīga tradīcija, ka plāceni nedrīkst griezt ar nazi, bet jāplēš ar rokām, citādi ne tikai garša ir zaudēta, bet arī aizskartas tradīcijas.
Pita – ir viens no populārākajiem maizes veidiem austrumu pasaulē.
Pēc ekspertu aplēsēm Krievija piederas pie tautas, kas ēd daudz maizi. Tā ir laba veselībai. Pirmkārt – maize par 30% nodrošina diennakts kaloriju daudzumu, otrkārt – maize satur aptuveni 200 vielu veselībai, augu proteīnus un ogļhidrātus. Treškārt – maize ir bagāta ar cilvēkam nepieciešamajām šķiedrvielām, un jo rupjāka maluma graudi, jo noderīgāki.
Kristiešiem maize simbolizē Kristus ķermeni, un lūgšanās pirmajās rindās tiek teikts: „Mūsu dienišķo maizi dod mums…”.

Graudaugu nozīme mūsu dzīvē

02/11/2009

maizeGraudaugi ir jebkuras civilizācijas uztura piramīdas pamatā. Tas nozīmē, ka vairāku gadu tūkstošu garumā mūsu organisms ir adaptējies komponentiem, no kuriem sastāv graudaugi. Un tas nav nejauši, jo tikai graudaugi ir spējīgi nodrošināt cilvēkam gan iztiku, gan veselību!
Graudaugi ir būtisks ogļhidrātu, olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un citu veselīgu elementu avots. Graudaugu produkti samazina vairāku hronisku slimību risku, tā kā tajos ir barības vielas, kas ir vitāli nepieciešamas veselības un fiziskās aktivitātes uzturēšanai.
Par svarīgākajiem komponentiem ir uzskatāmi vitamīni no grupas B un šķiedrvielas. B grupas vitamīniem ir būtiska nozīme vielmaiņas procesā, jo tie veicina enerģijas atbrīvošanu, kuru satur olbaltumvielas, taukvielas un ogļhidrāti. Turklāt B grupas vitamīni stabilizē nervu sistēmas darbību, kas ir tik ļoti noslogota mūsdienu steidzīgajā laikmetā.
Savukārt šķiedrvielas ir vajadzīgas jebkura cilvēka organisma veiksmīgai funkcionēšanai, jo tās ne tikai veicina gremošanas trakta darbību, bet arī uzlabo zobu un smaganu veselību un novērš aptaukošanos. Viens no svarīgākajiem veselīga uztura priekšnosacījumiem ir pietiekama šķiedrvielu daudzuma uzņemšana katru dienu. Ieteicamais šķiedrvielu daudzums dienā ir 30 – 35 g, tādēļ pastāv viedoklis, ka viens no civilizācijas slimību iemesliem ir tieši nelielais šķiedrvielu daudzums uzturā.
Viena no svarīgākajām šķiedrvielu funkcijām ir organisma vielmaiņas uzlabošana. Pirmkārt, šķiedrvielas mutē uzsūc ūdeni, tādējādi veicinot siekalu izdalīšanos, kuras savukārt šķeļ cieti. Otrkārt, šķiedrvielas samazina pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, palielina vitamīnu sintēzi zarnās un līdzsvaro to mikrofloru, atdalot no resnās zarnas sieniņām taukus. Turklāt šķiedrvielas izdala no organisma kaitīgos metālus un toksīnus.
Tā kā šķiedrvielas ilgi pārstrādājas, graudaugu produkti rada ilglaicīgu sāta sajūtu, kas ir tik ļoti svarīga cilvēkiem, kuri rūpējas par savu figūru un mēģina izvairīties no vairākām uzkodām starp pamatēdieniem. Šķiedrvielas saturošie produkti ir īpaši ieteicami cukurslimību slimniekiem, tā kā šķiedrvielas palēnina uzturvielu uzsūkšanos un samazina holesterīna līmeni asinīs.
Interesanti fakti par graudaugiem
Pašlaik Lielbritānijā ir publicēti divi apgalvojumi par graudaugiem, kuri apstiprina to nozīmi cilvēka uzturā:
„Cilvēki ar veselu sirdi vairumā gadījumā uztura lieto daudz graudaugu ēdienu un piekopj veselīgu dzīvesveidu”
„Regulāri lietojot uzturā auzas, tiek samazināts holesterīna līmenis asinīs.”

Brokastu pārslas un putras

30/09/2009

Herk_5graudu
Brokastis ir mūsu dienas sākums. Labas brokastis pamodina ķermeni, prātu un uzlabo garastāvokli. Sekmīgai darba dienai tā ir ļoti svarīga ēdienreize, jo tā sagatavo mūsu organismu visiem turpmākajiem notikumiem. Gan fiziskai slodzei, gan garīgam darbam ir nepieciešama enerģija, un ja mēs steigas vai kāda cita iemesla dēļ no rīta nepaēdam, tad darbi īsti nevedas.
Uztura piramīda mums uzskatāmi demonstrē, ka ēdienkartes svarīgākā daļa ir graudaugu produkti – maize, putra, muslis. Tie tad arī vārda tiešā nozīmē ir galvenie enerģijas piegādātāji mūsu organismam. Šo izstrādājumu sastāvā ietilpst ciete, kas gremošanas trakta fermentu darbības rezultātā tiek pakāpeniski sašķelta un, uzsūcoties asinīs jau kā glikoze, nodrošina gan muskuļus, gan galvas smadzenes ar šo orgānu darbībai nepieciešamo enerģiju.
Ēdiena gatavošanai darba dienu rītos laika ir pamaz, tādēļ ideāls variants brokastīs varētu būt pārslas vai muslis. Šorīt vēlos mazliet parunāt par daudzu ģimenēs iecienītajām brokastu pārslām – vieni izvēlas jau gatavās saldinātās brokastu pārslas, citi musli, bet vēl citi vāra tradicionālās auzu vai citu pārslu putras.
Septembra sākumā laikrakstā Diena pamanīju rakstu, ka brokastu pārslas nemaz neesot tik veselīgas, kā solot to ražotāji. Uz daudzām pārslu pakām ir rakstīti saukļi, ka tās uzlabos ikviena cilvēka veselību, nāks par labu nervu sistēmai vai cels enerģijas līmeni, bet izrādās, ka tā neesot gluži patiesība. Šī gada aprīlī patērētāju organizācija Which? veikusi pētījumu, kur atklājies, ka 67 no 100 populārākajām brokastu pārslām Lielbritānijā cukurs ir daudz vairāk nekā būtu pieļaujams, lai pārslas būtu veselīgas.
Arī Latvijā, pateicoties labam mārketingam, brokastu pārslas pēdējo 10-15 gadu laikā kļuvušas ļoti populāras, jo ir ātrs, ērts veids, kā uzsākt dienu, protams, arī gardas. Taču, ēdot brokastu pārslas, nenozīmē, ka mēs ēdam veselīgi. Brokastu pārslu ēšanas tradīcija Eiropā esot ienākusi no Amerikas pēc Otrā pasaules kara.
Manuprāt, tas, ka bērni brokastīs izvēlas ēst kādas no saldajām un gardajām pārslām, nav nekas nosodošs, jo tās viņiem arī garšo. Pieaugušie, ja viņiem cukura deva pārslās liekas par daudz, izvēlas nesaldinātas brokastu pārslas. Viss jau ir atkarīgs arī no tā, ar ko kopā mēs izvēlamies baudīt brokastu pārslas – vai tas ir piens, saldināts vai nesaldināts jogurts vai sula.
Viens no brokastu ēdieniem ir musli, ko piedāvā vairāki lielveikalu tīkli, vietējie un ārzemju ražotāji, kā piemērus varu minēt – Rimi musli, AXA musli, Nestles musli un biloģiskie musli, ko var iegādāties ekoveikaliņos. Ir mušļi, kuru sastāvā ietilpst tikai kāda rozīne, sēkliņa vai riekstu gabaliņi, bet ir arī mušļi, kas papildināti ar medu, šokolādes gabaliņiem un citām interesantām lietām. Ja pirmie vairāk piemēroti cilvēkiem ar mierīgāku dzīvesveidu, tad otrie būs īstā izvēle tiem, kas skrien rīta krosu un kuru ikdienas kalendārā ietilpst arī sporta zāles, peldbaseina vai deju nodarbības apmeklējums.
Cik zināms, musli pamatā ir veselie graudi: auzas, kvieši. Izmantojot visu graudu pilnībā, ēdienā tiek saglabātas visas vērtīgās grauda sastāvdaļas: vitamīni, minerālvielas un dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas nodrošina ķermeņa labsajūtu. Savukārt sastāvā esošais medus uzlabo apetīti un sniedz papildu enerģiju. No pieejamās informācijas var secināt, ka musli sastāvā ir pat līdz pat 55% pilngraudu pārslu – gan auzu pārslas, gan arī kvieši.
Musli patiesībā varam pagatavot paši mājās, ņemot par pamatu tradicionālās Herkuless pārslas, kas Latvijā pieejamas plašā sortimentā: kviešu pārslas, rudzu pārslas, pilngraudu auzu pārslas, auzu pārslas ar kviešu klijām, griķu pārslas, rīsu pārslas, miežu pārslas un 5 graudu pārslas. Jebkuras no minētajām pārslām varam sajaukt ar vēlamajām sastāvdaļām, piemēram, rozīnes, riekstus, dažādas sēkliņas, augļu un ogu sukādes, protams, pievienojot, ja nepieciešams kādu saldinātāju, piemēram, medu. Man liekas, ka šāds pašgatavots brokastu muslis it nemaz nav tik kaitīgs, kā izpētījuši britu gudrie vīri un dos nepieciešamo enerģijas devu dienas sākumam. Turklāt veikalā pirktais vai mājās gatavotais musli ir ar lielu graudaugu saturu, kas bagātināts ar šķiedrvielām un nepieciešams mūsu uzturam.
Tajā pat laikā ir ģimenes, kur ik rītu tiek vārītas arī putras jau no pieminētajām Herkuless pārslām, mannā biezputra vai rīsu biezputra. Izvēle – vārīt putru ūdenī vai pienā, pievienot vai nepievienot cukuru, paliek ikviena paša ziņā, bet šīs putras ir vienas no veselīgākajām, jo tiek gatavotas no graudaugu produktiem bez ražošanas procesā pievienotiem saldinātājiem vai citām kaitīgām vielām. Lai bērniem putras labāk garšotu, mēdzam arī pievienot mājās gatavotu vai veikalā pirktu ievārījumu. Šīs mājās gatavotās putras satur lēni pārstrādājumus ogļhidrātus, kas cukura līmeni mūsu organismos paaugstina pakāpeniski un notur ilgstoši, tādēļ cilvēks ilgi jūtas paēdis.
Vēl viena no brokastu maltītes veselīgajām sastāvdaļām un iespējām – jau minētās Herkuless pārslas apliet vienkārši ar verdošu ūdeni un ļaut mazliet ievilkties, nemaz nevārot, arī šīm pārslām var pievienot kādu rozīni vai sēkliņu un izdosies gardas brokastis.
Tajā pat laikā lieliska alternatīva steidzīgajiem ir ātri pagatavojamās AXA biezputras, kas pieejamas gan saldinātas, gan nesaldinātas ar pievienotām klijām, gan sāļās un iespējams arī paņemt līdzi uz biroju, ja neesat paguvis pabrokastot mājās. Šo putriņu pagatavošanai nepieciešams tikai karstais ūdens un putra būs gatava burtiski pāris minūtēs.
Brokastis ir viena no svarīgākajām ikdienas maltītēm, pret ko jāizturas ar lielu atbildību, domāju, ka mums Latvijā ir daudz iespēju izvēlēties sev piemērotāko brokastu veidu un ēst veselīgi, turklāt arī par samērā mazām naudiņām, piemēram, gatavojot brokastīs dažādu veidu putras. Labu apetīti!🙂