Maizes rašanās vēsture

maize_2Mēs visi ikdienas uzturā lietojam maizi, bet vai visi zina, ka pirmā maize radās no graudu putras? Turklāt pirmās graudaugu kultūras, kuras tika izmantotas, nebūt nebija šodien ierastie kvieši un rudzi, bet gan mieži un prosa, no kuriem radās pirmā maize. Pēc tam cilvēce iepazina arī pārējās graudaugu kultūras, apguva malšanas gudrības un uguns izmantošanas iespējas.

Par maizes dzimteni varētu dēvēt Ēģipti, jo šīs zemes iedzīvotāji pirmie izcepa maizi. Tas bija sākums, lai tālākā nākotnē iegūtu produktu, kas kļuvis par pamatu cilvēka uzturā. Ēģiptieši bija pirmie, kas atklāja maizes mīklas īpašību – skābšanu, kā rezultātā spēra pirmos soļus pretī pārtikas ķīmijas zinātnei. Skābšanas rezultātā maizes mīkstumā veidojās poras arī bez rauga iedarbības. Visas citas tautas tuvākajā apkārtnē tajā laikā termisku apstrādi uzskatīja par kaitīgu, savukārt, skābšanu par pūšanas sākumu, tomēr ēģiptieši saprata, ka šādā veidā maize kļūst gardāka un kraukšķīgāka, tā ilgāk saglabājas svaiga. Tādēļ tika aizliegts izmest skābo mīklu, to pieskaitīja kā līdzvērtīgu tādiem dārgumiem kā uguns pavardā un dzeramais ūdens.

Vēlāk ēģiptieši pamanīja likumsakarību starp mīklas mīcīšanas ilgumu un maizes garšas īpašību uzlabošanos. Grieķu dzejnieks Hēodots savās vārsmās rakstīja: „Mana tauta ir vienīgā, kura maizi mīca ar kājām, bet mālus – ar rokām.”
Senajā Ēģiptē likumsakarīgi tika radīta arī pirmā maizes krāsns, ko darināja no Nīlas māliem – tai bija konusa forma, augšējā daļā konusa iekšpusē tika veidotas lūkas, kuras atvēra cepšanas beigās, bet uguni kūra zem pašas krāsns. Tad krāsns mutē uz akmens klona lika ar miltiem apkaisītu mīklu.

Šajā laikā maize kļuva par visu vērtību mērauklu: tīrumi, kuros auga kvieši un vergi, kas tos apstrādāja, piederēja tikai faraonam. Bībelē minēts kāds tirgonis, kuram faraons bija devis tiesības tirgoties ar kviešiem. Sliktas ražas laikā pieaugot kviešu cenai, šī tirgoņa īpašumā pakāpeniski pārgāja iedzīvotāju lopi, lauki un mājas, bet paši ēģiptieši kļuva par vergiem. Tad tirgonis visu iegūto uzdāvināja faraonam kā pateicību par doto iespēju gūt labklājību. Tādā veidā – ar vergu tirdzniecības palīdzību – prasme kopt zemi un izcept labu maizi izplatījās arī ārpus Ēģiptes robežām.

Ēģiptieši sevi dēvēja par xemet, kas nozīmē „melnās zemes dēli”. Vēlāk, kad arābi iekaroja Spāniju, viņi ar šo ēģiptiešu vārdu apzīmēja neizskaidrojamo un nesaprotamo dabā, pieliekot arābu valodā piedēkli „al”, no kura arī radās vārdi ķīmija un alķīmija.

Birkas: , , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: