Archive for the ‘maize’ Category

Maize – visu sākumu sākums

06/11/2009

Maize vienmēr un visur ir sākums visiem sākumiem. Teiciens vēstī, ka, ja būs maize – būs dzīve.
Maize ir produkts, kuru mēs lietojam uzturā katru dienu. Dienā mēs apēdam vairāk nekā 9 000 000 maizes kukuļu. No šāda daudzuma var pagatavot 90 miljonu sviestmaižu.
Maizē ir olbaltumvielas, ciete un tauki – viss, kas nepieciešams cilvēka uzturā.
Maize ir cēlusies Ēģiptē, kad kāds ēģiptietis nejauši izcepis maizi, sajaucot miltus ar ūdeni un atstājot to siltā krāsniņā. Un tā maize ir kļuvusi zināma jau vairāk nekā pirms 7 500 gadiem.
1996.gadā Akapulko, Meksikā bija izcepta pati lielākā maize pasaulē – 9 200 metru garš maizes klaips.

Maize – pasaulē
Francija ir maizes kultūras valsts, kur neviens francūzis nevar iedomāties rītu bez svaigas smalkmaizītes. Šodienas Parīzē maiznieki prot izpatikt pircēju gaumei, vienlaikus cienot arī vēsturiskās tradīcijas, tāpēc, ēdot populāro franču bageti, viegli sajusties kā Marijas Antuanetes laikos.
Itālijā maize vienmēr ir bijusi virtuves pamats: šai valstī ir vairāku veidu maize – Focaccia, Bruschetta, Michetti, Rosetta, banānu, Biovit, Bovolo, Ciabatta, chirola, Manin Ferraresi.
Par vācu maizi saka: „Kamēr līdz mājām aiznesīsi – plecu izmežģīsi!” Vāciešiem patīk, lai viss ir pamatīgs, tai skaitā arī maize.
Īrijas maize ir slavena visā Eiropā ar savu neparasto garšu. Nacionālās brokastis nav iedomājamas bez augļu maizes, kas ideāli saderas ar saldu tēju un pienu.
Maize Meksikā ir svēta tēma, kas saistīta ar tradīcijām. Šī ir valsts, kur pastāvīgi izmanto kukurūzas miltus, no tiem tiek cepta dienišķā maize tortilla.
Austrumvalstu maizes kultūra ir senāka nekā Eiropā. Gandrīz visur – Turcijā, Irānā, Kaukāza kalnos un Centrālajā Āzijā līdz pat Indijas dienvidiem un Taizemes piekrastes džungļiem – maize izskatās kā plācenis. Visām šīm valstīm ir kopīga tradīcija, ka plāceni nedrīkst griezt ar nazi, bet jāplēš ar rokām, citādi ne tikai garša ir zaudēta, bet arī aizskartas tradīcijas.
Pita – ir viens no populārākajiem maizes veidiem austrumu pasaulē.
Pēc ekspertu aplēsēm Krievija piederas pie tautas, kas ēd daudz maizi. Tā ir laba veselībai. Pirmkārt – maize par 30% nodrošina diennakts kaloriju daudzumu, otrkārt – maize satur aptuveni 200 vielu veselībai, augu proteīnus un ogļhidrātus. Treškārt – maize ir bagāta ar cilvēkam nepieciešamajām šķiedrvielām, un jo rupjāka maluma graudi, jo noderīgāki.
Kristiešiem maize simbolizē Kristus ķermeni, un lūgšanās pirmajās rindās tiek teikts: „Mūsu dienišķo maizi dod mums…”.

Advertisements

Mūsu maltītes ikdienas sastāvdaļa – maize

24/09/2009

Sieviešu žurnāla Lilit oktobra numurā ir interesants raksts par maizi, pareizāk sakot žurnālistes pētījums, kura maize ir visgaršīgākā, kura visvērtīgākā un pēc kādas ilgojas eņģeļi. Noderīga informācija, ko nolēmu izmantot, lai padalītos ar Tevi. Žurnālisti konsultējusi ceptuves Rigensi cepšanas meistare Tatjana Petrova.

Maizes pamatu veido trīs sastāvdaļas: milti, raugs un ūdens, bet tajā pat laikā šīm sastāvdaļām var pievienot jebko, lai iegūtu interesantu un gardu maizīti, vienam tas būs piens, citam klijas, bekona šķēlītes, sasmalcināti sarkanie pipari vai citas interesantas garšas.
Milti – maizes mīklai var izmantot jebkurus miltus – kviešu, rudzu, auzu, kukurūzas, griķu vai miežu, taču Latvijā visvairāk tiek izmantoti kviešu milti. Varētu pat teikt, ka tie ir maiznieku favorīts, jo no tiem iznākot gaisīga maize (augstā lipekļa satura dēļ). Kviešu miltiem ir neitrāla, maiga garša, kas ļauj tiem pievienot olas, pienu, cukuru, medu, safrānu, magones, rozīnes un citas piedevas, katru reizi iegūstot atšķirīgu maizes veidu.
Raugs – rauga sēnītes siltumā un mitrumā strauji vairojas un pārvērš daļu no miltu ogļhidrāgiem gāzē, tāpēc mīkla rūgst, aug tās apjoms, bet gatavo produktu cilvēka organisms labāk pārstrādā. Maizes cepšanai izmanto vai nu ieraugu, vai tīrkultūru.
Ieraugu gatavo, aplejot miltus ar karstu ūdeni, pieliekot cukuru vai iesalu un atstājot rūgt siltumā uz 36 stundām. Nelielās ceptuvēs maizes cepšanai izmanto pašgatavotu ieraugu, kas patiesībā arī nosaka šīs maizītes neatkārtojamo garšu. Senākos laikos maiznieki ar ieraugu vienmēr sarunājās, lai tas justos mīlēts un nesaskābtu.
Mūsdienās lielākā daļa ceptuvju izmantojot rauga tīklultūru, tā dod daudz ogļskābes un ātri ceļ mīklu, at to viegli strādāt.
Kā cep maizi? Pats vienkāršākais veids ir visas mīklas sastāvdaļas sajaukt kopā, ļaut mīklai uzrūgt un tad cept. Šāda maize bez problēmām iznākot pat saimniecei bez lielas pieredzes.
Rauga mīklas gatavošanai ir vairāki etapi: vispirms mīklai jāparūgst, pēc tam to samaisa, tad atkal ļauj uzcelties, vēl var pāris reižu to sabakstīt, lai mīkla ir elastīgāka. Mājās cepta maize var saglabāties līdz pat divām nedēļām, vienīgais noteikums, ks jāievēro: pirms likt papīra vai celofāna maisiņā, tā pēc cepšanas noteitki ir pilnībā jāatdzesē.
Kura maizīte ir pati vērtīgākā? Pirms kādiem 30 gadiem par vērtīgāko maizi dietologi uzskatīja balto, rafinēto, jo organisms to viegli pārstrādāja. Baltmaizi sauca par enerģiju tīrā veidā. Taču pēdējā desmitgadē modē nākusi pilngraudu maize. Tā organismā sadalās ļoti ilgi, tādēļ cukura līmenis asinīs nelēkā. To ēdot, ir mazāks risks aptaukoties un saslimt ar cukura diabētu. Pilngraudu maizē ir daudz šķiedrvielu, kas palīdz izvadīt no organisma šlakvielas, samazina holesterīna līmeni asinīs un novērš risku saslimt ar kuņģa un zarnu trakta ļaundabīgajiem audzējiem. Pilngraudu maluma maizīte ir bagāta ar B grupas vitamīniem, kas stimulē vielmaiņu, tajā ir arī antistresa līdzeklis magnijs, kas samazina trauksmes sajūtu un arī kāri pēc saldumiem.
Kvalitatīvas maizes pazīmes -mīkstums ir vienmērīgs pēc struktūras – kā augšpusē, tā apakšā. Griezuma vietā garoziņa neatlec no mīkstuma. Smarža ir patīkama un pietiekami spēcīga – patiešām smaržo pēc maizes!
Domāju, ka šī ir vērtīga viela pārdomām, kādu tad maizīti mēs lietojam uzturā un varbūt jāpadomā par tās cepšanu mājās!bagete

Par maizes cenu samazinājumu

23/09/2009

maizeŠorīt pāršķirstīju vakardienas, t.i., 22.septembra laikrakstu Dienas bizness un pamanīju rakstu, ka vairāki ražotāji samazinājuši maizes cenu par 5-10%.
Kā informē laikraksts Dienas Bizness, tad no 1.septembra maizes cenu samazinājusi sabiedrība Bauskas klēts un oktobrī gaidāms vēl viens cenas kritums šim pašam uzņēmumam. Bauskas klēts paši maļot graudus, ražotjot miltus un cepot maizi, tādēļ viņi var samazināt gatavās produkcijas cenas, jo graudu cenas šogad ir aptuveni par 30% zemākas nekā pagājušā gadā.
Cenu pārskatīšanas process noritot arī maiznīcās Liepkalni, kuras informē, ka novembrī cenas viņu piedāvātajiem produktiem kritīsies vēl vairāk. Šis uzņēmums cenu izmaiņas veic, jo krītas izejvielu cena, kā arī Latvijas ekonomiskā situācija un iedzīvotāju pirkstpēja liek domāt par uzņēmuma procesu optimizāciju, lai samazinātu produkcijas pašizmaksu.
Dienas bizness aptaujājis arī veinu no lielākajiem maizes produkcijas ražotājiem Latvijā a/s Hanzas maiznīcas maksu par maizi samazinājusi visu šo gadu, vairāk gan sekojot līdzi akciju cenām veikalos.
Arī šajā uzņēmumā notiekot optimizācijas procesi, līdzīgi kā Liepkalnos, lai spētu samazināt produkcijas pašizmaksu.