Posts Tagged ‘graudaugi’

Graudaugu nozīme mūsu dzīvē

02/11/2009

maizeGraudaugi ir jebkuras civilizācijas uztura piramīdas pamatā. Tas nozīmē, ka vairāku gadu tūkstošu garumā mūsu organisms ir adaptējies komponentiem, no kuriem sastāv graudaugi. Un tas nav nejauši, jo tikai graudaugi ir spējīgi nodrošināt cilvēkam gan iztiku, gan veselību!
Graudaugi ir būtisks ogļhidrātu, olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un citu veselīgu elementu avots. Graudaugu produkti samazina vairāku hronisku slimību risku, tā kā tajos ir barības vielas, kas ir vitāli nepieciešamas veselības un fiziskās aktivitātes uzturēšanai.
Par svarīgākajiem komponentiem ir uzskatāmi vitamīni no grupas B un šķiedrvielas. B grupas vitamīniem ir būtiska nozīme vielmaiņas procesā, jo tie veicina enerģijas atbrīvošanu, kuru satur olbaltumvielas, taukvielas un ogļhidrāti. Turklāt B grupas vitamīni stabilizē nervu sistēmas darbību, kas ir tik ļoti noslogota mūsdienu steidzīgajā laikmetā.
Savukārt šķiedrvielas ir vajadzīgas jebkura cilvēka organisma veiksmīgai funkcionēšanai, jo tās ne tikai veicina gremošanas trakta darbību, bet arī uzlabo zobu un smaganu veselību un novērš aptaukošanos. Viens no svarīgākajiem veselīga uztura priekšnosacījumiem ir pietiekama šķiedrvielu daudzuma uzņemšana katru dienu. Ieteicamais šķiedrvielu daudzums dienā ir 30 – 35 g, tādēļ pastāv viedoklis, ka viens no civilizācijas slimību iemesliem ir tieši nelielais šķiedrvielu daudzums uzturā.
Viena no svarīgākajām šķiedrvielu funkcijām ir organisma vielmaiņas uzlabošana. Pirmkārt, šķiedrvielas mutē uzsūc ūdeni, tādējādi veicinot siekalu izdalīšanos, kuras savukārt šķeļ cieti. Otrkārt, šķiedrvielas samazina pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, palielina vitamīnu sintēzi zarnās un līdzsvaro to mikrofloru, atdalot no resnās zarnas sieniņām taukus. Turklāt šķiedrvielas izdala no organisma kaitīgos metālus un toksīnus.
Tā kā šķiedrvielas ilgi pārstrādājas, graudaugu produkti rada ilglaicīgu sāta sajūtu, kas ir tik ļoti svarīga cilvēkiem, kuri rūpējas par savu figūru un mēģina izvairīties no vairākām uzkodām starp pamatēdieniem. Šķiedrvielas saturošie produkti ir īpaši ieteicami cukurslimību slimniekiem, tā kā šķiedrvielas palēnina uzturvielu uzsūkšanos un samazina holesterīna līmeni asinīs.
Interesanti fakti par graudaugiem
Pašlaik Lielbritānijā ir publicēti divi apgalvojumi par graudaugiem, kuri apstiprina to nozīmi cilvēka uzturā:
„Cilvēki ar veselu sirdi vairumā gadījumā uztura lieto daudz graudaugu ēdienu un piekopj veselīgu dzīvesveidu”
„Regulāri lietojot uzturā auzas, tiek samazināts holesterīna līmenis asinīs.”

Advertisements

Maizes rašanās vēsture

15/09/2009

maize_2Mēs visi ikdienas uzturā lietojam maizi, bet vai visi zina, ka pirmā maize radās no graudu putras? Turklāt pirmās graudaugu kultūras, kuras tika izmantotas, nebūt nebija šodien ierastie kvieši un rudzi, bet gan mieži un prosa, no kuriem radās pirmā maize. Pēc tam cilvēce iepazina arī pārējās graudaugu kultūras, apguva malšanas gudrības un uguns izmantošanas iespējas.

Par maizes dzimteni varētu dēvēt Ēģipti, jo šīs zemes iedzīvotāji pirmie izcepa maizi. Tas bija sākums, lai tālākā nākotnē iegūtu produktu, kas kļuvis par pamatu cilvēka uzturā. Ēģiptieši bija pirmie, kas atklāja maizes mīklas īpašību – skābšanu, kā rezultātā spēra pirmos soļus pretī pārtikas ķīmijas zinātnei. Skābšanas rezultātā maizes mīkstumā veidojās poras arī bez rauga iedarbības. Visas citas tautas tuvākajā apkārtnē tajā laikā termisku apstrādi uzskatīja par kaitīgu, savukārt, skābšanu par pūšanas sākumu, tomēr ēģiptieši saprata, ka šādā veidā maize kļūst gardāka un kraukšķīgāka, tā ilgāk saglabājas svaiga. Tādēļ tika aizliegts izmest skābo mīklu, to pieskaitīja kā līdzvērtīgu tādiem dārgumiem kā uguns pavardā un dzeramais ūdens.

Vēlāk ēģiptieši pamanīja likumsakarību starp mīklas mīcīšanas ilgumu un maizes garšas īpašību uzlabošanos. Grieķu dzejnieks Hēodots savās vārsmās rakstīja: „Mana tauta ir vienīgā, kura maizi mīca ar kājām, bet mālus – ar rokām.”
Senajā Ēģiptē likumsakarīgi tika radīta arī pirmā maizes krāsns, ko darināja no Nīlas māliem – tai bija konusa forma, augšējā daļā konusa iekšpusē tika veidotas lūkas, kuras atvēra cepšanas beigās, bet uguni kūra zem pašas krāsns. Tad krāsns mutē uz akmens klona lika ar miltiem apkaisītu mīklu.

Šajā laikā maize kļuva par visu vērtību mērauklu: tīrumi, kuros auga kvieši un vergi, kas tos apstrādāja, piederēja tikai faraonam. Bībelē minēts kāds tirgonis, kuram faraons bija devis tiesības tirgoties ar kviešiem. Sliktas ražas laikā pieaugot kviešu cenai, šī tirgoņa īpašumā pakāpeniski pārgāja iedzīvotāju lopi, lauki un mājas, bet paši ēģiptieši kļuva par vergiem. Tad tirgonis visu iegūto uzdāvināja faraonam kā pateicību par doto iespēju gūt labklājību. Tādā veidā – ar vergu tirdzniecības palīdzību – prasme kopt zemi un izcept labu maizi izplatījās arī ārpus Ēģiptes robežām.

Ēģiptieši sevi dēvēja par xemet, kas nozīmē „melnās zemes dēli”. Vēlāk, kad arābi iekaroja Spāniju, viņi ar šo ēģiptiešu vārdu apzīmēja neizskaidrojamo un nesaprotamo dabā, pieliekot arābu valodā piedēkli „al”, no kura arī radās vārdi ķīmija un alķīmija.