Posts Tagged ‘graudi’

Brokastu pārslas un putras

30/09/2009

Herk_5graudu
Brokastis ir mūsu dienas sākums. Labas brokastis pamodina ķermeni, prātu un uzlabo garastāvokli. Sekmīgai darba dienai tā ir ļoti svarīga ēdienreize, jo tā sagatavo mūsu organismu visiem turpmākajiem notikumiem. Gan fiziskai slodzei, gan garīgam darbam ir nepieciešama enerģija, un ja mēs steigas vai kāda cita iemesla dēļ no rīta nepaēdam, tad darbi īsti nevedas.
Uztura piramīda mums uzskatāmi demonstrē, ka ēdienkartes svarīgākā daļa ir graudaugu produkti – maize, putra, muslis. Tie tad arī vārda tiešā nozīmē ir galvenie enerģijas piegādātāji mūsu organismam. Šo izstrādājumu sastāvā ietilpst ciete, kas gremošanas trakta fermentu darbības rezultātā tiek pakāpeniski sašķelta un, uzsūcoties asinīs jau kā glikoze, nodrošina gan muskuļus, gan galvas smadzenes ar šo orgānu darbībai nepieciešamo enerģiju.
Ēdiena gatavošanai darba dienu rītos laika ir pamaz, tādēļ ideāls variants brokastīs varētu būt pārslas vai muslis. Šorīt vēlos mazliet parunāt par daudzu ģimenēs iecienītajām brokastu pārslām – vieni izvēlas jau gatavās saldinātās brokastu pārslas, citi musli, bet vēl citi vāra tradicionālās auzu vai citu pārslu putras.
Septembra sākumā laikrakstā Diena pamanīju rakstu, ka brokastu pārslas nemaz neesot tik veselīgas, kā solot to ražotāji. Uz daudzām pārslu pakām ir rakstīti saukļi, ka tās uzlabos ikviena cilvēka veselību, nāks par labu nervu sistēmai vai cels enerģijas līmeni, bet izrādās, ka tā neesot gluži patiesība. Šī gada aprīlī patērētāju organizācija Which? veikusi pētījumu, kur atklājies, ka 67 no 100 populārākajām brokastu pārslām Lielbritānijā cukurs ir daudz vairāk nekā būtu pieļaujams, lai pārslas būtu veselīgas.
Arī Latvijā, pateicoties labam mārketingam, brokastu pārslas pēdējo 10-15 gadu laikā kļuvušas ļoti populāras, jo ir ātrs, ērts veids, kā uzsākt dienu, protams, arī gardas. Taču, ēdot brokastu pārslas, nenozīmē, ka mēs ēdam veselīgi. Brokastu pārslu ēšanas tradīcija Eiropā esot ienākusi no Amerikas pēc Otrā pasaules kara.
Manuprāt, tas, ka bērni brokastīs izvēlas ēst kādas no saldajām un gardajām pārslām, nav nekas nosodošs, jo tās viņiem arī garšo. Pieaugušie, ja viņiem cukura deva pārslās liekas par daudz, izvēlas nesaldinātas brokastu pārslas. Viss jau ir atkarīgs arī no tā, ar ko kopā mēs izvēlamies baudīt brokastu pārslas – vai tas ir piens, saldināts vai nesaldināts jogurts vai sula.
Viens no brokastu ēdieniem ir musli, ko piedāvā vairāki lielveikalu tīkli, vietējie un ārzemju ražotāji, kā piemērus varu minēt – Rimi musli, AXA musli, Nestles musli un biloģiskie musli, ko var iegādāties ekoveikaliņos. Ir mušļi, kuru sastāvā ietilpst tikai kāda rozīne, sēkliņa vai riekstu gabaliņi, bet ir arī mušļi, kas papildināti ar medu, šokolādes gabaliņiem un citām interesantām lietām. Ja pirmie vairāk piemēroti cilvēkiem ar mierīgāku dzīvesveidu, tad otrie būs īstā izvēle tiem, kas skrien rīta krosu un kuru ikdienas kalendārā ietilpst arī sporta zāles, peldbaseina vai deju nodarbības apmeklējums.
Cik zināms, musli pamatā ir veselie graudi: auzas, kvieši. Izmantojot visu graudu pilnībā, ēdienā tiek saglabātas visas vērtīgās grauda sastāvdaļas: vitamīni, minerālvielas un dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas nodrošina ķermeņa labsajūtu. Savukārt sastāvā esošais medus uzlabo apetīti un sniedz papildu enerģiju. No pieejamās informācijas var secināt, ka musli sastāvā ir pat līdz pat 55% pilngraudu pārslu – gan auzu pārslas, gan arī kvieši.
Musli patiesībā varam pagatavot paši mājās, ņemot par pamatu tradicionālās Herkuless pārslas, kas Latvijā pieejamas plašā sortimentā: kviešu pārslas, rudzu pārslas, pilngraudu auzu pārslas, auzu pārslas ar kviešu klijām, griķu pārslas, rīsu pārslas, miežu pārslas un 5 graudu pārslas. Jebkuras no minētajām pārslām varam sajaukt ar vēlamajām sastāvdaļām, piemēram, rozīnes, riekstus, dažādas sēkliņas, augļu un ogu sukādes, protams, pievienojot, ja nepieciešams kādu saldinātāju, piemēram, medu. Man liekas, ka šāds pašgatavots brokastu muslis it nemaz nav tik kaitīgs, kā izpētījuši britu gudrie vīri un dos nepieciešamo enerģijas devu dienas sākumam. Turklāt veikalā pirktais vai mājās gatavotais musli ir ar lielu graudaugu saturu, kas bagātināts ar šķiedrvielām un nepieciešams mūsu uzturam.
Tajā pat laikā ir ģimenes, kur ik rītu tiek vārītas arī putras jau no pieminētajām Herkuless pārslām, mannā biezputra vai rīsu biezputra. Izvēle – vārīt putru ūdenī vai pienā, pievienot vai nepievienot cukuru, paliek ikviena paša ziņā, bet šīs putras ir vienas no veselīgākajām, jo tiek gatavotas no graudaugu produktiem bez ražošanas procesā pievienotiem saldinātājiem vai citām kaitīgām vielām. Lai bērniem putras labāk garšotu, mēdzam arī pievienot mājās gatavotu vai veikalā pirktu ievārījumu. Šīs mājās gatavotās putras satur lēni pārstrādājumus ogļhidrātus, kas cukura līmeni mūsu organismos paaugstina pakāpeniski un notur ilgstoši, tādēļ cilvēks ilgi jūtas paēdis.
Vēl viena no brokastu maltītes veselīgajām sastāvdaļām un iespējām – jau minētās Herkuless pārslas apliet vienkārši ar verdošu ūdeni un ļaut mazliet ievilkties, nemaz nevārot, arī šīm pārslām var pievienot kādu rozīni vai sēkliņu un izdosies gardas brokastis.
Tajā pat laikā lieliska alternatīva steidzīgajiem ir ātri pagatavojamās AXA biezputras, kas pieejamas gan saldinātas, gan nesaldinātas ar pievienotām klijām, gan sāļās un iespējams arī paņemt līdzi uz biroju, ja neesat paguvis pabrokastot mājās. Šo putriņu pagatavošanai nepieciešams tikai karstais ūdens un putra būs gatava burtiski pāris minūtēs.
Brokastis ir viena no svarīgākajām ikdienas maltītēm, pret ko jāizturas ar lielu atbildību, domāju, ka mums Latvijā ir daudz iespēju izvēlēties sev piemērotāko brokastu veidu un ēst veselīgi, turklāt arī par samērā mazām naudiņām, piemēram, gatavojot brokastīs dažādu veidu putras. Labu apetīti! 🙂

Advertisements

Par graudu pārslu atšķirīgajām vērtībām

15/09/2009

Katram graudam un graudaugu produktam ir sava uzturvērtība. Šoreiz atradu informācju par pārslām.
Rudzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 9,9 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 70,9 g un vitamīnus: B1 – 0,44 mg, B2 – 0,20 mg, PP – 1,30 mg, šķiedrvielas 1,9, Kcal 320.

Kviešu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,6 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 68,7 g un vitamīnus: B1 – 0,41 mg, B2 – 0,17 mg, PP – 5,04 mg, šķiedrvielas 2,4, Kcal 318.

Miežu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,2 g, taukus 1,1 g, ogļhidrātus 72,5 g un vitamīnus: B1 – 0,27 mg, B2 – 0,06 mg, PP – 2,74 mg, šķiedrvielas 9,8, Kcal 344,7.

Auzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 13,1 g, taukus 6,2 g, ogļhidrātus 65,7 g un vitamīnus: B1 – 0,45 mg, B2 – 0,1 mg, PP – 1 mg, Kcal 355.

Visas šīs graudaugu pārslas bagātinās ikvienu izstrādājumu ar šķiedrvielām, kuras veicina kuņģa sulas izdalīšanos – zarnu traktu darbību, kā arī aizkavē holesterīna uzsūkšanos asinīs, palīdzēs no cilvēka organisma izdalīt žultskābes.

Vitamīns B1 stimulē asins vadošo orgānu funkcijas; B2 uzlabo asinsriti; PP nikotīnskābe piedalās ne tikai ogļhidrātu, bet arī olbaltumvielu vielmaiņā, kas svarīgi cilvēka organismā.

Tauki, kas atrodami auzu pārslās, ir nepiesātināti, kas savukārt organismā neveido taukus.

Zinātnieku pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku līdz ar uzturu neuzņem pietiekamā daudzumā šķiedrvielas, kuru īpašības ir palēnināt cukura un tauku uzsūkšanās ātrumu organismā.

Šeit noderētu gadsimta sākumā amerikāņu zinātnieka Šērmaņa un Šmita salīdzinājums: “Ja mēs ķermeni uzskatam par kādu ļoti komplicētu motoru, tad olbaltumvielas, kādas atrodas gaļā, zivīs, pupās, zirņos, sierā, olās, un graudaugu baltumā bez čaulas, ir tas materiāls, no kā motors uzbūvēts. Motora uzbūvei vajadzīgas arī minerālvielas, kas atrodamas saknēs, augos, ogās un graudaugu ārējā daļā. Daļa organisko minerālvielu un ogļhidrātu ir dedzināmais materiāls, citas vielas, ziedeļļas. Bet vitamīni ir un paliek dzirkstele, kas vienīgā liek motoram strādāt un kustēties. Kā motors nestrādā bez uguns, tāpat ķermenis bez vitamīniem. Vitamīniem trūkstot, ķermenī nav darbības. Vitamīni ir gaudu miziņā un dīglī, kas saglabājas šajos graudos.”

Par graudiem

14/09/2009

graudi
Graudi ir labība, bet ne visi zina, ka visu labību iedala:

1. grupa – rudzi, kvieši, mieži, auzas – labības ko audzē mērena klimata joslā, t.sk. Latvijā. Šīs labības var būt kā ziemāji, tā arī vasarāji. Latvijā audzē ziemas un vasaras kviešus, ziemas rudzus, vasaras auzas, ziemas un vasaras miežus.

2. grupa – rīss kukurūza, prosa, griķi – audzē galvenokārt siltā klimata joslā un tās ir tikai vasaras formas.
No visām šīm labībām var malt miltus, ko izmanto pārtikā. Taču maizes miltu ieguvei Latvijā pārsvarā izmanto kviešu un rudzu graudus, auzu miltus iecienījuši cepumu ražotāji. Skandināvijas valstīs īpašas nacionālās maizes – karašas cepšanai izmanto miežu miltus, bet dienvidu valstīs kā piedevu maizes cepšanai izmanto kukurūzu vai rīsu miltus.

Kvalitatīvu pārtikas graudu audzēšana ir ļoti sarežģīts process, jo, lai izceptu labu maizi, ir nepieciešami ne tikai vispār kviešu vai rudzu, bet gan noteiktam izmantošanas veidam atbilstošas kvalitātes graudi.
Katram graudaugam ir kaut kas īpašs, kas to izceļ citu labību vidū, bet pamatā, graudaugi kalpo mūsu organismam kā aminoskābju un B vitamīnu avots:

Kvieši izceļas ar paaugstinātu olbaltumvielu un PP vitamīna klātbūtni, kas stiprina organisma imunitāti un veicina vielmaiņu, ir lielisks enerģijas produkts ar augstu bioloģisko aktivitāti un īpaši maigu garšu.

Rudzi izceļas ar augstu cietes un šķiedrvielu saturu, turklāt tajos ir daudz kālija, kas palīdz uzturēt muskuļu aktivitāti un normalizē šūnu vielmaiņas procesus, tajos, vairāk nekā citos graudaugos ir vērtīgās aminoskābes un B grupas vitamīni. Rudzi ieteicami tiem cilvēkiem, kuriem nav panesams kviešu lipeklis, jo rudzos pārsvarā ir ūdenī šķīstošās lipekļa sastāvdaļas, kas netraucē kuņģa darbību.

Mieži izceļas ar augstu minerālvielu saturu, īpaši daudz tajos atrodams kālijs, magnijs un fosfors, kas nepieciešams organisma atjaunošanās funkciju nodrošināšanai. Arī miežu produkti ir ieteicami tiem cilvēkiem, kuriem nav panesams kviešu lipeklis, jo miežos lipekļa nav vispār un pārsvarā tur ir ogļhidrāti.

Auzas izceļas ar augstu šķiedrvielu saturu, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus un uzlabo pašsajūtu, kā arī nodrošina ilgstošu sāta sajūtu, tajos ir 3x vairāk augu tauku, nekā citos graudaugos.

Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas pasargā no pārēšanās un iesakāms kā diētisks produkts, bet, par cik tie nesatur glutēnu, ieteicams arī kā diabētisks produkts.

Griķi izceļas ar augstu vitamīnu un minerālvielu saturu, kā arī ar neatkārtojamām garšas īpašībām. Jāatceras, ka griķos ir 3x vairāk dzelzs kā citos graudos un Fe piedalās asinsrades procesos, tajos ir arī 2x vairāk kalcija un magnija, kuri piedalās organisma audu un skeleta veidošanā, nodrošina normālu muskuļu darbību, tos iesaka lietot cilvēkiem, kam ir paaugstināts cukura saturs asinīs.