Posts Tagged ‘kvieši’

Brokastu pārslas un putras

30/09/2009

Herk_5graudu
Brokastis ir mūsu dienas sākums. Labas brokastis pamodina ķermeni, prātu un uzlabo garastāvokli. Sekmīgai darba dienai tā ir ļoti svarīga ēdienreize, jo tā sagatavo mūsu organismu visiem turpmākajiem notikumiem. Gan fiziskai slodzei, gan garīgam darbam ir nepieciešama enerģija, un ja mēs steigas vai kāda cita iemesla dēļ no rīta nepaēdam, tad darbi īsti nevedas.
Uztura piramīda mums uzskatāmi demonstrē, ka ēdienkartes svarīgākā daļa ir graudaugu produkti – maize, putra, muslis. Tie tad arī vārda tiešā nozīmē ir galvenie enerģijas piegādātāji mūsu organismam. Šo izstrādājumu sastāvā ietilpst ciete, kas gremošanas trakta fermentu darbības rezultātā tiek pakāpeniski sašķelta un, uzsūcoties asinīs jau kā glikoze, nodrošina gan muskuļus, gan galvas smadzenes ar šo orgānu darbībai nepieciešamo enerģiju.
Ēdiena gatavošanai darba dienu rītos laika ir pamaz, tādēļ ideāls variants brokastīs varētu būt pārslas vai muslis. Šorīt vēlos mazliet parunāt par daudzu ģimenēs iecienītajām brokastu pārslām – vieni izvēlas jau gatavās saldinātās brokastu pārslas, citi musli, bet vēl citi vāra tradicionālās auzu vai citu pārslu putras.
Septembra sākumā laikrakstā Diena pamanīju rakstu, ka brokastu pārslas nemaz neesot tik veselīgas, kā solot to ražotāji. Uz daudzām pārslu pakām ir rakstīti saukļi, ka tās uzlabos ikviena cilvēka veselību, nāks par labu nervu sistēmai vai cels enerģijas līmeni, bet izrādās, ka tā neesot gluži patiesība. Šī gada aprīlī patērētāju organizācija Which? veikusi pētījumu, kur atklājies, ka 67 no 100 populārākajām brokastu pārslām Lielbritānijā cukurs ir daudz vairāk nekā būtu pieļaujams, lai pārslas būtu veselīgas.
Arī Latvijā, pateicoties labam mārketingam, brokastu pārslas pēdējo 10-15 gadu laikā kļuvušas ļoti populāras, jo ir ātrs, ērts veids, kā uzsākt dienu, protams, arī gardas. Taču, ēdot brokastu pārslas, nenozīmē, ka mēs ēdam veselīgi. Brokastu pārslu ēšanas tradīcija Eiropā esot ienākusi no Amerikas pēc Otrā pasaules kara.
Manuprāt, tas, ka bērni brokastīs izvēlas ēst kādas no saldajām un gardajām pārslām, nav nekas nosodošs, jo tās viņiem arī garšo. Pieaugušie, ja viņiem cukura deva pārslās liekas par daudz, izvēlas nesaldinātas brokastu pārslas. Viss jau ir atkarīgs arī no tā, ar ko kopā mēs izvēlamies baudīt brokastu pārslas – vai tas ir piens, saldināts vai nesaldināts jogurts vai sula.
Viens no brokastu ēdieniem ir musli, ko piedāvā vairāki lielveikalu tīkli, vietējie un ārzemju ražotāji, kā piemērus varu minēt – Rimi musli, AXA musli, Nestles musli un biloģiskie musli, ko var iegādāties ekoveikaliņos. Ir mušļi, kuru sastāvā ietilpst tikai kāda rozīne, sēkliņa vai riekstu gabaliņi, bet ir arī mušļi, kas papildināti ar medu, šokolādes gabaliņiem un citām interesantām lietām. Ja pirmie vairāk piemēroti cilvēkiem ar mierīgāku dzīvesveidu, tad otrie būs īstā izvēle tiem, kas skrien rīta krosu un kuru ikdienas kalendārā ietilpst arī sporta zāles, peldbaseina vai deju nodarbības apmeklējums.
Cik zināms, musli pamatā ir veselie graudi: auzas, kvieši. Izmantojot visu graudu pilnībā, ēdienā tiek saglabātas visas vērtīgās grauda sastāvdaļas: vitamīni, minerālvielas un dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas nodrošina ķermeņa labsajūtu. Savukārt sastāvā esošais medus uzlabo apetīti un sniedz papildu enerģiju. No pieejamās informācijas var secināt, ka musli sastāvā ir pat līdz pat 55% pilngraudu pārslu – gan auzu pārslas, gan arī kvieši.
Musli patiesībā varam pagatavot paši mājās, ņemot par pamatu tradicionālās Herkuless pārslas, kas Latvijā pieejamas plašā sortimentā: kviešu pārslas, rudzu pārslas, pilngraudu auzu pārslas, auzu pārslas ar kviešu klijām, griķu pārslas, rīsu pārslas, miežu pārslas un 5 graudu pārslas. Jebkuras no minētajām pārslām varam sajaukt ar vēlamajām sastāvdaļām, piemēram, rozīnes, riekstus, dažādas sēkliņas, augļu un ogu sukādes, protams, pievienojot, ja nepieciešams kādu saldinātāju, piemēram, medu. Man liekas, ka šāds pašgatavots brokastu muslis it nemaz nav tik kaitīgs, kā izpētījuši britu gudrie vīri un dos nepieciešamo enerģijas devu dienas sākumam. Turklāt veikalā pirktais vai mājās gatavotais musli ir ar lielu graudaugu saturu, kas bagātināts ar šķiedrvielām un nepieciešams mūsu uzturam.
Tajā pat laikā ir ģimenes, kur ik rītu tiek vārītas arī putras jau no pieminētajām Herkuless pārslām, mannā biezputra vai rīsu biezputra. Izvēle – vārīt putru ūdenī vai pienā, pievienot vai nepievienot cukuru, paliek ikviena paša ziņā, bet šīs putras ir vienas no veselīgākajām, jo tiek gatavotas no graudaugu produktiem bez ražošanas procesā pievienotiem saldinātājiem vai citām kaitīgām vielām. Lai bērniem putras labāk garšotu, mēdzam arī pievienot mājās gatavotu vai veikalā pirktu ievārījumu. Šīs mājās gatavotās putras satur lēni pārstrādājumus ogļhidrātus, kas cukura līmeni mūsu organismos paaugstina pakāpeniski un notur ilgstoši, tādēļ cilvēks ilgi jūtas paēdis.
Vēl viena no brokastu maltītes veselīgajām sastāvdaļām un iespējām – jau minētās Herkuless pārslas apliet vienkārši ar verdošu ūdeni un ļaut mazliet ievilkties, nemaz nevārot, arī šīm pārslām var pievienot kādu rozīni vai sēkliņu un izdosies gardas brokastis.
Tajā pat laikā lieliska alternatīva steidzīgajiem ir ātri pagatavojamās AXA biezputras, kas pieejamas gan saldinātas, gan nesaldinātas ar pievienotām klijām, gan sāļās un iespējams arī paņemt līdzi uz biroju, ja neesat paguvis pabrokastot mājās. Šo putriņu pagatavošanai nepieciešams tikai karstais ūdens un putra būs gatava burtiski pāris minūtēs.
Brokastis ir viena no svarīgākajām ikdienas maltītēm, pret ko jāizturas ar lielu atbildību, domāju, ka mums Latvijā ir daudz iespēju izvēlēties sev piemērotāko brokastu veidu un ēst veselīgi, turklāt arī par samērā mazām naudiņām, piemēram, gatavojot brokastīs dažādu veidu putras. Labu apetīti! 🙂

Advertisements

Maizes rašanās vēsture

15/09/2009

maize_2Mēs visi ikdienas uzturā lietojam maizi, bet vai visi zina, ka pirmā maize radās no graudu putras? Turklāt pirmās graudaugu kultūras, kuras tika izmantotas, nebūt nebija šodien ierastie kvieši un rudzi, bet gan mieži un prosa, no kuriem radās pirmā maize. Pēc tam cilvēce iepazina arī pārējās graudaugu kultūras, apguva malšanas gudrības un uguns izmantošanas iespējas.

Par maizes dzimteni varētu dēvēt Ēģipti, jo šīs zemes iedzīvotāji pirmie izcepa maizi. Tas bija sākums, lai tālākā nākotnē iegūtu produktu, kas kļuvis par pamatu cilvēka uzturā. Ēģiptieši bija pirmie, kas atklāja maizes mīklas īpašību – skābšanu, kā rezultātā spēra pirmos soļus pretī pārtikas ķīmijas zinātnei. Skābšanas rezultātā maizes mīkstumā veidojās poras arī bez rauga iedarbības. Visas citas tautas tuvākajā apkārtnē tajā laikā termisku apstrādi uzskatīja par kaitīgu, savukārt, skābšanu par pūšanas sākumu, tomēr ēģiptieši saprata, ka šādā veidā maize kļūst gardāka un kraukšķīgāka, tā ilgāk saglabājas svaiga. Tādēļ tika aizliegts izmest skābo mīklu, to pieskaitīja kā līdzvērtīgu tādiem dārgumiem kā uguns pavardā un dzeramais ūdens.

Vēlāk ēģiptieši pamanīja likumsakarību starp mīklas mīcīšanas ilgumu un maizes garšas īpašību uzlabošanos. Grieķu dzejnieks Hēodots savās vārsmās rakstīja: „Mana tauta ir vienīgā, kura maizi mīca ar kājām, bet mālus – ar rokām.”
Senajā Ēģiptē likumsakarīgi tika radīta arī pirmā maizes krāsns, ko darināja no Nīlas māliem – tai bija konusa forma, augšējā daļā konusa iekšpusē tika veidotas lūkas, kuras atvēra cepšanas beigās, bet uguni kūra zem pašas krāsns. Tad krāsns mutē uz akmens klona lika ar miltiem apkaisītu mīklu.

Šajā laikā maize kļuva par visu vērtību mērauklu: tīrumi, kuros auga kvieši un vergi, kas tos apstrādāja, piederēja tikai faraonam. Bībelē minēts kāds tirgonis, kuram faraons bija devis tiesības tirgoties ar kviešiem. Sliktas ražas laikā pieaugot kviešu cenai, šī tirgoņa īpašumā pakāpeniski pārgāja iedzīvotāju lopi, lauki un mājas, bet paši ēģiptieši kļuva par vergiem. Tad tirgonis visu iegūto uzdāvināja faraonam kā pateicību par doto iespēju gūt labklājību. Tādā veidā – ar vergu tirdzniecības palīdzību – prasme kopt zemi un izcept labu maizi izplatījās arī ārpus Ēģiptes robežām.

Ēģiptieši sevi dēvēja par xemet, kas nozīmē „melnās zemes dēli”. Vēlāk, kad arābi iekaroja Spāniju, viņi ar šo ēģiptiešu vārdu apzīmēja neizskaidrojamo un nesaprotamo dabā, pieliekot arābu valodā piedēkli „al”, no kura arī radās vārdi ķīmija un alķīmija.

Par graudu pārslu atšķirīgajām vērtībām

15/09/2009

Katram graudam un graudaugu produktam ir sava uzturvērtība. Šoreiz atradu informācju par pārslām.
Rudzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 9,9 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 70,9 g un vitamīnus: B1 – 0,44 mg, B2 – 0,20 mg, PP – 1,30 mg, šķiedrvielas 1,9, Kcal 320.

Kviešu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,6 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 68,7 g un vitamīnus: B1 – 0,41 mg, B2 – 0,17 mg, PP – 5,04 mg, šķiedrvielas 2,4, Kcal 318.

Miežu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,2 g, taukus 1,1 g, ogļhidrātus 72,5 g un vitamīnus: B1 – 0,27 mg, B2 – 0,06 mg, PP – 2,74 mg, šķiedrvielas 9,8, Kcal 344,7.

Auzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 13,1 g, taukus 6,2 g, ogļhidrātus 65,7 g un vitamīnus: B1 – 0,45 mg, B2 – 0,1 mg, PP – 1 mg, Kcal 355.

Visas šīs graudaugu pārslas bagātinās ikvienu izstrādājumu ar šķiedrvielām, kuras veicina kuņģa sulas izdalīšanos – zarnu traktu darbību, kā arī aizkavē holesterīna uzsūkšanos asinīs, palīdzēs no cilvēka organisma izdalīt žultskābes.

Vitamīns B1 stimulē asins vadošo orgānu funkcijas; B2 uzlabo asinsriti; PP nikotīnskābe piedalās ne tikai ogļhidrātu, bet arī olbaltumvielu vielmaiņā, kas svarīgi cilvēka organismā.

Tauki, kas atrodami auzu pārslās, ir nepiesātināti, kas savukārt organismā neveido taukus.

Zinātnieku pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku līdz ar uzturu neuzņem pietiekamā daudzumā šķiedrvielas, kuru īpašības ir palēnināt cukura un tauku uzsūkšanās ātrumu organismā.

Šeit noderētu gadsimta sākumā amerikāņu zinātnieka Šērmaņa un Šmita salīdzinājums: “Ja mēs ķermeni uzskatam par kādu ļoti komplicētu motoru, tad olbaltumvielas, kādas atrodas gaļā, zivīs, pupās, zirņos, sierā, olās, un graudaugu baltumā bez čaulas, ir tas materiāls, no kā motors uzbūvēts. Motora uzbūvei vajadzīgas arī minerālvielas, kas atrodamas saknēs, augos, ogās un graudaugu ārējā daļā. Daļa organisko minerālvielu un ogļhidrātu ir dedzināmais materiāls, citas vielas, ziedeļļas. Bet vitamīni ir un paliek dzirkstele, kas vienīgā liek motoram strādāt un kustēties. Kā motors nestrādā bez uguns, tāpat ķermenis bez vitamīniem. Vitamīniem trūkstot, ķermenī nav darbības. Vitamīni ir gaudu miziņā un dīglī, kas saglabājas šajos graudos.”