Posts Tagged ‘mieži’

Par graudu pārslu atšķirīgajām vērtībām

15/09/2009

Katram graudam un graudaugu produktam ir sava uzturvērtība. Šoreiz atradu informācju par pārslām.
Rudzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 9,9 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 70,9 g un vitamīnus: B1 – 0,44 mg, B2 – 0,20 mg, PP – 1,30 mg, šķiedrvielas 1,9, Kcal 320.

Kviešu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,6 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 68,7 g un vitamīnus: B1 – 0,41 mg, B2 – 0,17 mg, PP – 5,04 mg, šķiedrvielas 2,4, Kcal 318.

Miežu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,2 g, taukus 1,1 g, ogļhidrātus 72,5 g un vitamīnus: B1 – 0,27 mg, B2 – 0,06 mg, PP – 2,74 mg, šķiedrvielas 9,8, Kcal 344,7.

Auzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 13,1 g, taukus 6,2 g, ogļhidrātus 65,7 g un vitamīnus: B1 – 0,45 mg, B2 – 0,1 mg, PP – 1 mg, Kcal 355.

Visas šīs graudaugu pārslas bagātinās ikvienu izstrādājumu ar šķiedrvielām, kuras veicina kuņģa sulas izdalīšanos – zarnu traktu darbību, kā arī aizkavē holesterīna uzsūkšanos asinīs, palīdzēs no cilvēka organisma izdalīt žultskābes.

Vitamīns B1 stimulē asins vadošo orgānu funkcijas; B2 uzlabo asinsriti; PP nikotīnskābe piedalās ne tikai ogļhidrātu, bet arī olbaltumvielu vielmaiņā, kas svarīgi cilvēka organismā.

Tauki, kas atrodami auzu pārslās, ir nepiesātināti, kas savukārt organismā neveido taukus.

Zinātnieku pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku līdz ar uzturu neuzņem pietiekamā daudzumā šķiedrvielas, kuru īpašības ir palēnināt cukura un tauku uzsūkšanās ātrumu organismā.

Šeit noderētu gadsimta sākumā amerikāņu zinātnieka Šērmaņa un Šmita salīdzinājums: “Ja mēs ķermeni uzskatam par kādu ļoti komplicētu motoru, tad olbaltumvielas, kādas atrodas gaļā, zivīs, pupās, zirņos, sierā, olās, un graudaugu baltumā bez čaulas, ir tas materiāls, no kā motors uzbūvēts. Motora uzbūvei vajadzīgas arī minerālvielas, kas atrodamas saknēs, augos, ogās un graudaugu ārējā daļā. Daļa organisko minerālvielu un ogļhidrātu ir dedzināmais materiāls, citas vielas, ziedeļļas. Bet vitamīni ir un paliek dzirkstele, kas vienīgā liek motoram strādāt un kustēties. Kā motors nestrādā bez uguns, tāpat ķermenis bez vitamīniem. Vitamīniem trūkstot, ķermenī nav darbības. Vitamīni ir gaudu miziņā un dīglī, kas saglabājas šajos graudos.”

Advertisements

Par graudiem

14/09/2009

graudi
Graudi ir labība, bet ne visi zina, ka visu labību iedala:

1. grupa – rudzi, kvieši, mieži, auzas – labības ko audzē mērena klimata joslā, t.sk. Latvijā. Šīs labības var būt kā ziemāji, tā arī vasarāji. Latvijā audzē ziemas un vasaras kviešus, ziemas rudzus, vasaras auzas, ziemas un vasaras miežus.

2. grupa – rīss kukurūza, prosa, griķi – audzē galvenokārt siltā klimata joslā un tās ir tikai vasaras formas.
No visām šīm labībām var malt miltus, ko izmanto pārtikā. Taču maizes miltu ieguvei Latvijā pārsvarā izmanto kviešu un rudzu graudus, auzu miltus iecienījuši cepumu ražotāji. Skandināvijas valstīs īpašas nacionālās maizes – karašas cepšanai izmanto miežu miltus, bet dienvidu valstīs kā piedevu maizes cepšanai izmanto kukurūzu vai rīsu miltus.

Kvalitatīvu pārtikas graudu audzēšana ir ļoti sarežģīts process, jo, lai izceptu labu maizi, ir nepieciešami ne tikai vispār kviešu vai rudzu, bet gan noteiktam izmantošanas veidam atbilstošas kvalitātes graudi.
Katram graudaugam ir kaut kas īpašs, kas to izceļ citu labību vidū, bet pamatā, graudaugi kalpo mūsu organismam kā aminoskābju un B vitamīnu avots:

Kvieši izceļas ar paaugstinātu olbaltumvielu un PP vitamīna klātbūtni, kas stiprina organisma imunitāti un veicina vielmaiņu, ir lielisks enerģijas produkts ar augstu bioloģisko aktivitāti un īpaši maigu garšu.

Rudzi izceļas ar augstu cietes un šķiedrvielu saturu, turklāt tajos ir daudz kālija, kas palīdz uzturēt muskuļu aktivitāti un normalizē šūnu vielmaiņas procesus, tajos, vairāk nekā citos graudaugos ir vērtīgās aminoskābes un B grupas vitamīni. Rudzi ieteicami tiem cilvēkiem, kuriem nav panesams kviešu lipeklis, jo rudzos pārsvarā ir ūdenī šķīstošās lipekļa sastāvdaļas, kas netraucē kuņģa darbību.

Mieži izceļas ar augstu minerālvielu saturu, īpaši daudz tajos atrodams kālijs, magnijs un fosfors, kas nepieciešams organisma atjaunošanās funkciju nodrošināšanai. Arī miežu produkti ir ieteicami tiem cilvēkiem, kuriem nav panesams kviešu lipeklis, jo miežos lipekļa nav vispār un pārsvarā tur ir ogļhidrāti.

Auzas izceļas ar augstu šķiedrvielu saturu, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus un uzlabo pašsajūtu, kā arī nodrošina ilgstošu sāta sajūtu, tajos ir 3x vairāk augu tauku, nekā citos graudaugos.

Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas pasargā no pārēšanās un iesakāms kā diētisks produkts, bet, par cik tie nesatur glutēnu, ieteicams arī kā diabētisks produkts.

Griķi izceļas ar augstu vitamīnu un minerālvielu saturu, kā arī ar neatkārtojamām garšas īpašībām. Jāatceras, ka griķos ir 3x vairāk dzelzs kā citos graudos un Fe piedalās asinsrades procesos, tajos ir arī 2x vairāk kalcija un magnija, kuri piedalās organisma audu un skeleta veidošanā, nodrošina normālu muskuļu darbību, tos iesaka lietot cilvēkiem, kam ir paaugstināts cukura saturs asinīs.