Posts Tagged ‘milti’

Mūsu maltītes ikdienas sastāvdaļa – maize

24/09/2009

Sieviešu žurnāla Lilit oktobra numurā ir interesants raksts par maizi, pareizāk sakot žurnālistes pētījums, kura maize ir visgaršīgākā, kura visvērtīgākā un pēc kādas ilgojas eņģeļi. Noderīga informācija, ko nolēmu izmantot, lai padalītos ar Tevi. Žurnālisti konsultējusi ceptuves Rigensi cepšanas meistare Tatjana Petrova.

Maizes pamatu veido trīs sastāvdaļas: milti, raugs un ūdens, bet tajā pat laikā šīm sastāvdaļām var pievienot jebko, lai iegūtu interesantu un gardu maizīti, vienam tas būs piens, citam klijas, bekona šķēlītes, sasmalcināti sarkanie pipari vai citas interesantas garšas.
Milti – maizes mīklai var izmantot jebkurus miltus – kviešu, rudzu, auzu, kukurūzas, griķu vai miežu, taču Latvijā visvairāk tiek izmantoti kviešu milti. Varētu pat teikt, ka tie ir maiznieku favorīts, jo no tiem iznākot gaisīga maize (augstā lipekļa satura dēļ). Kviešu miltiem ir neitrāla, maiga garša, kas ļauj tiem pievienot olas, pienu, cukuru, medu, safrānu, magones, rozīnes un citas piedevas, katru reizi iegūstot atšķirīgu maizes veidu.
Raugs – rauga sēnītes siltumā un mitrumā strauji vairojas un pārvērš daļu no miltu ogļhidrāgiem gāzē, tāpēc mīkla rūgst, aug tās apjoms, bet gatavo produktu cilvēka organisms labāk pārstrādā. Maizes cepšanai izmanto vai nu ieraugu, vai tīrkultūru.
Ieraugu gatavo, aplejot miltus ar karstu ūdeni, pieliekot cukuru vai iesalu un atstājot rūgt siltumā uz 36 stundām. Nelielās ceptuvēs maizes cepšanai izmanto pašgatavotu ieraugu, kas patiesībā arī nosaka šīs maizītes neatkārtojamo garšu. Senākos laikos maiznieki ar ieraugu vienmēr sarunājās, lai tas justos mīlēts un nesaskābtu.
Mūsdienās lielākā daļa ceptuvju izmantojot rauga tīklultūru, tā dod daudz ogļskābes un ātri ceļ mīklu, at to viegli strādāt.
Kā cep maizi? Pats vienkāršākais veids ir visas mīklas sastāvdaļas sajaukt kopā, ļaut mīklai uzrūgt un tad cept. Šāda maize bez problēmām iznākot pat saimniecei bez lielas pieredzes.
Rauga mīklas gatavošanai ir vairāki etapi: vispirms mīklai jāparūgst, pēc tam to samaisa, tad atkal ļauj uzcelties, vēl var pāris reižu to sabakstīt, lai mīkla ir elastīgāka. Mājās cepta maize var saglabāties līdz pat divām nedēļām, vienīgais noteikums, ks jāievēro: pirms likt papīra vai celofāna maisiņā, tā pēc cepšanas noteitki ir pilnībā jāatdzesē.
Kura maizīte ir pati vērtīgākā? Pirms kādiem 30 gadiem par vērtīgāko maizi dietologi uzskatīja balto, rafinēto, jo organisms to viegli pārstrādāja. Baltmaizi sauca par enerģiju tīrā veidā. Taču pēdējā desmitgadē modē nākusi pilngraudu maize. Tā organismā sadalās ļoti ilgi, tādēļ cukura līmenis asinīs nelēkā. To ēdot, ir mazāks risks aptaukoties un saslimt ar cukura diabētu. Pilngraudu maizē ir daudz šķiedrvielu, kas palīdz izvadīt no organisma šlakvielas, samazina holesterīna līmeni asinīs un novērš risku saslimt ar kuņģa un zarnu trakta ļaundabīgajiem audzējiem. Pilngraudu maluma maizīte ir bagāta ar B grupas vitamīniem, kas stimulē vielmaiņu, tajā ir arī antistresa līdzeklis magnijs, kas samazina trauksmes sajūtu un arī kāri pēc saldumiem.
Kvalitatīvas maizes pazīmes -mīkstums ir vienmērīgs pēc struktūras – kā augšpusē, tā apakšā. Griezuma vietā garoziņa neatlec no mīkstuma. Smarža ir patīkama un pietiekami spēcīga – patiešām smaržo pēc maizes!
Domāju, ka šī ir vērtīga viela pārdomām, kādu tad maizīti mēs lietojam uzturā un varbūt jāpadomā par tās cepšanu mājās!bagete

Advertisements

Milti kļūšot lētāki

23/09/2009

Dienas biznesa interneta versijā šorīt lasīju ziņu, ka miltu cena šoruden saruks, tā paredzot viena no lielākajiem miltu ražotājiem a/s Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons. Pagaidām gan neesot skaidrs, kāds būs šis miltu cenas samazinājums. Uz maizes cenu tas gan varētu atstāt mazāku ietekmi, bet kā jau minēju iepriekšējā rakstā, vairāki Latvijas maizes ražotāji to jau dara.
Rīgas Dzirnavnieka tirdzniecības un mārketinga direktors Kārlis Mišinskis informējis laikraksta pārstāvi, ka šogad pieprasījums pēc miltiem audzis par 10 – 15 %, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki arvien vairāk ēdienu gatavo mājās. Manuprāt, tā ir apsveicama ideja, ka latvieši beidzot atkal gatavo maltītes mājās un tā ir arī lieliska iespēja pabūt kopā ar ģimeni un ēst gatavošanas procesā iesaistīties visiem kopā! Es domāju, ka miltu noietu ietekmē arī tirgū plaši pieejamās maizes krāsniņas, kurās ir samērā viegli pagatavot maizīti un tā ir ļoti garda! Maizes krāsniņās maizi prot pagatavot pat pusaudži, tā kā brīvdienu rītos vecākus šad un tad sagaida kāds pārsteigums pie brokastu galda!

Par graudiem

14/09/2009

graudi
Graudi ir labība, bet ne visi zina, ka visu labību iedala:

1. grupa – rudzi, kvieši, mieži, auzas – labības ko audzē mērena klimata joslā, t.sk. Latvijā. Šīs labības var būt kā ziemāji, tā arī vasarāji. Latvijā audzē ziemas un vasaras kviešus, ziemas rudzus, vasaras auzas, ziemas un vasaras miežus.

2. grupa – rīss kukurūza, prosa, griķi – audzē galvenokārt siltā klimata joslā un tās ir tikai vasaras formas.
No visām šīm labībām var malt miltus, ko izmanto pārtikā. Taču maizes miltu ieguvei Latvijā pārsvarā izmanto kviešu un rudzu graudus, auzu miltus iecienījuši cepumu ražotāji. Skandināvijas valstīs īpašas nacionālās maizes – karašas cepšanai izmanto miežu miltus, bet dienvidu valstīs kā piedevu maizes cepšanai izmanto kukurūzu vai rīsu miltus.

Kvalitatīvu pārtikas graudu audzēšana ir ļoti sarežģīts process, jo, lai izceptu labu maizi, ir nepieciešami ne tikai vispār kviešu vai rudzu, bet gan noteiktam izmantošanas veidam atbilstošas kvalitātes graudi.
Katram graudaugam ir kaut kas īpašs, kas to izceļ citu labību vidū, bet pamatā, graudaugi kalpo mūsu organismam kā aminoskābju un B vitamīnu avots:

Kvieši izceļas ar paaugstinātu olbaltumvielu un PP vitamīna klātbūtni, kas stiprina organisma imunitāti un veicina vielmaiņu, ir lielisks enerģijas produkts ar augstu bioloģisko aktivitāti un īpaši maigu garšu.

Rudzi izceļas ar augstu cietes un šķiedrvielu saturu, turklāt tajos ir daudz kālija, kas palīdz uzturēt muskuļu aktivitāti un normalizē šūnu vielmaiņas procesus, tajos, vairāk nekā citos graudaugos ir vērtīgās aminoskābes un B grupas vitamīni. Rudzi ieteicami tiem cilvēkiem, kuriem nav panesams kviešu lipeklis, jo rudzos pārsvarā ir ūdenī šķīstošās lipekļa sastāvdaļas, kas netraucē kuņģa darbību.

Mieži izceļas ar augstu minerālvielu saturu, īpaši daudz tajos atrodams kālijs, magnijs un fosfors, kas nepieciešams organisma atjaunošanās funkciju nodrošināšanai. Arī miežu produkti ir ieteicami tiem cilvēkiem, kuriem nav panesams kviešu lipeklis, jo miežos lipekļa nav vispār un pārsvarā tur ir ogļhidrāti.

Auzas izceļas ar augstu šķiedrvielu saturu, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus un uzlabo pašsajūtu, kā arī nodrošina ilgstošu sāta sajūtu, tajos ir 3x vairāk augu tauku, nekā citos graudaugos.

Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas pasargā no pārēšanās un iesakāms kā diētisks produkts, bet, par cik tie nesatur glutēnu, ieteicams arī kā diabētisks produkts.

Griķi izceļas ar augstu vitamīnu un minerālvielu saturu, kā arī ar neatkārtojamām garšas īpašībām. Jāatceras, ka griķos ir 3x vairāk dzelzs kā citos graudos un Fe piedalās asinsrades procesos, tajos ir arī 2x vairāk kalcija un magnija, kuri piedalās organisma audu un skeleta veidošanā, nodrošina normālu muskuļu darbību, tos iesaka lietot cilvēkiem, kam ir paaugstināts cukura saturs asinīs.