Posts Tagged ‘šķiedrvielas’

Maize – visu sākumu sākums

06/11/2009

Maize vienmēr un visur ir sākums visiem sākumiem. Teiciens vēstī, ka, ja būs maize – būs dzīve.
Maize ir produkts, kuru mēs lietojam uzturā katru dienu. Dienā mēs apēdam vairāk nekā 9 000 000 maizes kukuļu. No šāda daudzuma var pagatavot 90 miljonu sviestmaižu.
Maizē ir olbaltumvielas, ciete un tauki – viss, kas nepieciešams cilvēka uzturā.
Maize ir cēlusies Ēģiptē, kad kāds ēģiptietis nejauši izcepis maizi, sajaucot miltus ar ūdeni un atstājot to siltā krāsniņā. Un tā maize ir kļuvusi zināma jau vairāk nekā pirms 7 500 gadiem.
1996.gadā Akapulko, Meksikā bija izcepta pati lielākā maize pasaulē – 9 200 metru garš maizes klaips.

Maize – pasaulē
Francija ir maizes kultūras valsts, kur neviens francūzis nevar iedomāties rītu bez svaigas smalkmaizītes. Šodienas Parīzē maiznieki prot izpatikt pircēju gaumei, vienlaikus cienot arī vēsturiskās tradīcijas, tāpēc, ēdot populāro franču bageti, viegli sajusties kā Marijas Antuanetes laikos.
Itālijā maize vienmēr ir bijusi virtuves pamats: šai valstī ir vairāku veidu maize – Focaccia, Bruschetta, Michetti, Rosetta, banānu, Biovit, Bovolo, Ciabatta, chirola, Manin Ferraresi.
Par vācu maizi saka: „Kamēr līdz mājām aiznesīsi – plecu izmežģīsi!” Vāciešiem patīk, lai viss ir pamatīgs, tai skaitā arī maize.
Īrijas maize ir slavena visā Eiropā ar savu neparasto garšu. Nacionālās brokastis nav iedomājamas bez augļu maizes, kas ideāli saderas ar saldu tēju un pienu.
Maize Meksikā ir svēta tēma, kas saistīta ar tradīcijām. Šī ir valsts, kur pastāvīgi izmanto kukurūzas miltus, no tiem tiek cepta dienišķā maize tortilla.
Austrumvalstu maizes kultūra ir senāka nekā Eiropā. Gandrīz visur – Turcijā, Irānā, Kaukāza kalnos un Centrālajā Āzijā līdz pat Indijas dienvidiem un Taizemes piekrastes džungļiem – maize izskatās kā plācenis. Visām šīm valstīm ir kopīga tradīcija, ka plāceni nedrīkst griezt ar nazi, bet jāplēš ar rokām, citādi ne tikai garša ir zaudēta, bet arī aizskartas tradīcijas.
Pita – ir viens no populārākajiem maizes veidiem austrumu pasaulē.
Pēc ekspertu aplēsēm Krievija piederas pie tautas, kas ēd daudz maizi. Tā ir laba veselībai. Pirmkārt – maize par 30% nodrošina diennakts kaloriju daudzumu, otrkārt – maize satur aptuveni 200 vielu veselībai, augu proteīnus un ogļhidrātus. Treškārt – maize ir bagāta ar cilvēkam nepieciešamajām šķiedrvielām, un jo rupjāka maluma graudi, jo noderīgāki.
Kristiešiem maize simbolizē Kristus ķermeni, un lūgšanās pirmajās rindās tiek teikts: „Mūsu dienišķo maizi dod mums…”.

Advertisements

Graudaugu nozīme mūsu dzīvē

02/11/2009

maizeGraudaugi ir jebkuras civilizācijas uztura piramīdas pamatā. Tas nozīmē, ka vairāku gadu tūkstošu garumā mūsu organisms ir adaptējies komponentiem, no kuriem sastāv graudaugi. Un tas nav nejauši, jo tikai graudaugi ir spējīgi nodrošināt cilvēkam gan iztiku, gan veselību!
Graudaugi ir būtisks ogļhidrātu, olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un citu veselīgu elementu avots. Graudaugu produkti samazina vairāku hronisku slimību risku, tā kā tajos ir barības vielas, kas ir vitāli nepieciešamas veselības un fiziskās aktivitātes uzturēšanai.
Par svarīgākajiem komponentiem ir uzskatāmi vitamīni no grupas B un šķiedrvielas. B grupas vitamīniem ir būtiska nozīme vielmaiņas procesā, jo tie veicina enerģijas atbrīvošanu, kuru satur olbaltumvielas, taukvielas un ogļhidrāti. Turklāt B grupas vitamīni stabilizē nervu sistēmas darbību, kas ir tik ļoti noslogota mūsdienu steidzīgajā laikmetā.
Savukārt šķiedrvielas ir vajadzīgas jebkura cilvēka organisma veiksmīgai funkcionēšanai, jo tās ne tikai veicina gremošanas trakta darbību, bet arī uzlabo zobu un smaganu veselību un novērš aptaukošanos. Viens no svarīgākajiem veselīga uztura priekšnosacījumiem ir pietiekama šķiedrvielu daudzuma uzņemšana katru dienu. Ieteicamais šķiedrvielu daudzums dienā ir 30 – 35 g, tādēļ pastāv viedoklis, ka viens no civilizācijas slimību iemesliem ir tieši nelielais šķiedrvielu daudzums uzturā.
Viena no svarīgākajām šķiedrvielu funkcijām ir organisma vielmaiņas uzlabošana. Pirmkārt, šķiedrvielas mutē uzsūc ūdeni, tādējādi veicinot siekalu izdalīšanos, kuras savukārt šķeļ cieti. Otrkārt, šķiedrvielas samazina pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, palielina vitamīnu sintēzi zarnās un līdzsvaro to mikrofloru, atdalot no resnās zarnas sieniņām taukus. Turklāt šķiedrvielas izdala no organisma kaitīgos metālus un toksīnus.
Tā kā šķiedrvielas ilgi pārstrādājas, graudaugu produkti rada ilglaicīgu sāta sajūtu, kas ir tik ļoti svarīga cilvēkiem, kuri rūpējas par savu figūru un mēģina izvairīties no vairākām uzkodām starp pamatēdieniem. Šķiedrvielas saturošie produkti ir īpaši ieteicami cukurslimību slimniekiem, tā kā šķiedrvielas palēnina uzturvielu uzsūkšanos un samazina holesterīna līmeni asinīs.
Interesanti fakti par graudaugiem
Pašlaik Lielbritānijā ir publicēti divi apgalvojumi par graudaugiem, kuri apstiprina to nozīmi cilvēka uzturā:
„Cilvēki ar veselu sirdi vairumā gadījumā uztura lieto daudz graudaugu ēdienu un piekopj veselīgu dzīvesveidu”
„Regulāri lietojot uzturā auzas, tiek samazināts holesterīna līmenis asinīs.”

Par graudu pārslu atšķirīgajām vērtībām

15/09/2009

Katram graudam un graudaugu produktam ir sava uzturvērtība. Šoreiz atradu informācju par pārslām.
Rudzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 9,9 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 70,9 g un vitamīnus: B1 – 0,44 mg, B2 – 0,20 mg, PP – 1,30 mg, šķiedrvielas 1,9, Kcal 320.

Kviešu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,6 g, taukus 1,6 g, ogļhidrātus 68,7 g un vitamīnus: B1 – 0,41 mg, B2 – 0,17 mg, PP – 5,04 mg, šķiedrvielas 2,4, Kcal 318.

Miežu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 11,2 g, taukus 1,1 g, ogļhidrātus 72,5 g un vitamīnus: B1 – 0,27 mg, B2 – 0,06 mg, PP – 2,74 mg, šķiedrvielas 9,8, Kcal 344,7.

Auzu pārslas 100 g satur: olbaltumvielas 13,1 g, taukus 6,2 g, ogļhidrātus 65,7 g un vitamīnus: B1 – 0,45 mg, B2 – 0,1 mg, PP – 1 mg, Kcal 355.

Visas šīs graudaugu pārslas bagātinās ikvienu izstrādājumu ar šķiedrvielām, kuras veicina kuņģa sulas izdalīšanos – zarnu traktu darbību, kā arī aizkavē holesterīna uzsūkšanos asinīs, palīdzēs no cilvēka organisma izdalīt žultskābes.

Vitamīns B1 stimulē asins vadošo orgānu funkcijas; B2 uzlabo asinsriti; PP nikotīnskābe piedalās ne tikai ogļhidrātu, bet arī olbaltumvielu vielmaiņā, kas svarīgi cilvēka organismā.

Tauki, kas atrodami auzu pārslās, ir nepiesātināti, kas savukārt organismā neveido taukus.

Zinātnieku pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku līdz ar uzturu neuzņem pietiekamā daudzumā šķiedrvielas, kuru īpašības ir palēnināt cukura un tauku uzsūkšanās ātrumu organismā.

Šeit noderētu gadsimta sākumā amerikāņu zinātnieka Šērmaņa un Šmita salīdzinājums: “Ja mēs ķermeni uzskatam par kādu ļoti komplicētu motoru, tad olbaltumvielas, kādas atrodas gaļā, zivīs, pupās, zirņos, sierā, olās, un graudaugu baltumā bez čaulas, ir tas materiāls, no kā motors uzbūvēts. Motora uzbūvei vajadzīgas arī minerālvielas, kas atrodamas saknēs, augos, ogās un graudaugu ārējā daļā. Daļa organisko minerālvielu un ogļhidrātu ir dedzināmais materiāls, citas vielas, ziedeļļas. Bet vitamīni ir un paliek dzirkstele, kas vienīgā liek motoram strādāt un kustēties. Kā motors nestrādā bez uguns, tāpat ķermenis bez vitamīniem. Vitamīniem trūkstot, ķermenī nav darbības. Vitamīni ir gaudu miziņā un dīglī, kas saglabājas šajos graudos.”